Ir pagājušu trīs mēneši
kopš biedrībā “Smiltenei un Latvijai” un Smiltenes novadā Erasmus+ finansētā Eiropas Solidaritātes
korpusa brīvprātīgo projekta “Learn and share” ietvaros darbojas
brīvprātīgie jaunieši Paula un Arpads no Spānijas un Ungārijas. Tā kā kopumā
viņi šeit pavadīs 6 mēnešus, tad projekts ir pusē. Uzdevām viņiem dažādus jautājumus,
lai uzzinātu, kāds ir bijis šis laiks? Kas ir paveikts darbojoties skolās? Kādi
ir viņu lielākie izaicinājumi esot svešā valstī tik ilgi? Ko vēl viņi vēlas
izdarīt skolās? Ko uzzinājuši par mūsu valsti un kultūru? Kas viņus pārsteidz? Beigu beigas, sarunājoties, mums sanāca divi
īsi projekta piedzīvojumu apraksti ar kuriem vēlamies iepazīstināt arī jūs!
Paulas stāsts par laiku,
kas pavadīts Latvijā un darbu skolās.
“Šajos trīs es daudz esmu
mācījusies no mūsu mentores Zanes. Mūsu latviešu valodas nodarbībās mēs daudz uzzinām
par latviešu kultūru. Esmu mazliet uzzinājusi par šīs zemes vēsturi, reliģijām,
pagāniem un to, kā latvieši svin Lieldienas. Zinu, ka latviešiem ļoti patīk dejot,
un viņi ar lielu mīlestību aizstāv savas tradīcijas. Kā arī es esmu redzējusi
gan ļoti jaunus, gan vecus cilvēkus dejojam
tradicionālajos tērpos, kas ir ļoti īpaši.
Esmu izmēģinājis arī jaunus
Latvijas ēdienus kā Latvijas medus kūka, plānos un kraukšķīgos rupjmaizes
grauzdiņus un Latvijas vīnu ar ābolu pīrāga garšu. "Abavas ābolkūka”.
Par manu mīļāko vietu
pilsētā ir kļuvis Smiltenes parks, kas Lieldienās bija ļoti jauki izrotāts ar
šūpolēm, un kurā man ļoti patīk pastaigāties. Kaut kas, kas mani pārsteidz šajā
pilsētā, ir apkārt esošais mežs, ar kuru es iepazinos pavisam nesen, un kas man
šķita labi sakopts , kā arī kapsēta, kas absolūti atšķiras no tās, kas atrodas manā
pilsētā. Tāpat nesen atklāju, ka šeit ir arī veikals ar spāņu produktiem “El Bodegón”,
kas liek aizdomāties, ka latviešiem ļoti garšo spāņu gastronomija, jo Rīgā atradu
2 spāņu pārtikas veikalus. Man ļoti patīk, ka ir labs sabiedriskā transporta
pakalpojums, esmu apmeklējusi vairākas pilsētas, pateicoties tam, ka tajās
viegli var nokļūt ar autobusu. (Balvi, Gulbene, Cesvaine, Valmiera, Cēsis,
Rīga, Sigulda)
Ja prasa par
izaicinājumiem, tad protams, ikdienā ir arī izaicinājumi, kā piemēram laika
apstākļi. Man ir aizdomas, ka tieši dēļ aukstuma esmu saslimusi šajā laikā
divas reizes, lai gan savā valstī slimoju reizi gadā. Tas arī nedaudz ietekmēja
manu vēlmi iet ārā, jo sākumā ļoti baidījos sasaldēties un saslimt. Nekad mājās
nebiju kurinājusi malkas krāsni, un tas bija vesels process, lai to apgūtu.
Esmu priecīga, ka drīz šis darbiņš vairs nebūs jādara un tuvojas vasara. Arī
pilsētas lielveikals, salīdzinājumā ar to, kas atrodas manā pilsētā, piedāvā
mazāku dažādību, tādēļ gatavošana bijusi diezgan sarežģīta un likusi ilgoties
pēc mājām. Dažreiz grūtības sagādā arī tas, ka daudzi cilvēki nerunā angliski,
un tas liek attīstīt cita veida komunikācijas prasmes. Protams, vislielākais
izaicinājums tik ilgi esot projām no mājām ir ilgas pēc dzimtenes, ģimenes,
draugiem un mājdzīvniekiem.
Bet šajā projektā esmu
arī mācījusies, kā ar šīm ilgām tikt galā, pielāgoties, būt patstāvīgai. Kā
nodot savas vērtības, zināšanas un pieredzi jauniešiem un bērniem..
Visjaunākie skolēni mums
ir Palsmanes pamatskolā, un varu teikt ,ka šeit man patīk vislabāk. Jo tie ir
1.-2. klases skolēni, un viņi ir tik zinātkāri un jauki. Mēs cenšamies viņiem
iemācīt pamatlietas par dabu un tās aizsardzību, kā arī iepazīstinām ar angļu
valodu.
Jūtos ļoti laimīga, tiekoties
ar viņiem, jo šķiet esam viens otru iepazinuši un izveidojuši saikni. Viņi
tiešām priecājās, kad ierodamies skolā. Šī vecuma grupa ir arī izaicinājums, jo
viņi ir tik mazi un vēl īsti nesaprot angliski, tādēļ aktivitātes viņiem jāveido
jautrā veidā, lai pievērstu viņu uzmanību, pamazām veidojot viņu interesi par
apkārtējo vidi un dabu. Tuvākajās nedēļās plānojam arī kultūras un pieredzes
apmaiņas pasākumu ar vecākajām klasēm, kas nav mūsu ierastā auditorija šajā
skolā.
Taču ar 4.-6. klases
skolēniem mēs strādājam Smiltenes vidusskolā. Arī viņiem mācām pamatlietas par
apkārtējo vidi un ilgtspēju, diskutējam un pārrunājam problēmas. Man patīk šis
vecuma posms, jo var just lielu atšķirību izpratnes līmenī, un ar viņiem jau ir
viegli sarunāties. Kas ir pats interesantākais, ka viņi ierodas savā brīvajā
laikā, pēc pašu vēlēšanās, un ir ļoti ieinteresēti, kas liek mums justies ļoti
gaidītiem. Laiks, ko pavadām kopā ir vērtīgs un jautrs gan viņiem, gan mums.
Un patiesībā jau nav
lielas atšķirības starp skolām un vecumiem, ja galvenais mērķis ir rosināt
skolēnus rūpēties par mūsu planētu, tas ir svarīgs visur.
Rosināt skolēnus
aizdomāties un veidot pasākumus ar vides aizsardzības un ilgtspējas tēmām ir
arī Smiltenes vidusskolas Eko padomes darbs.
Tas jau vidusskolas posms, kuri spējīgi radīt ietekmi arī paši. Kopā ar viņiem
mēs cenšamies vismaz reizi mēnesī izveidot pasākumus, kuros tiktu iesaistīti
skolēni par pamatu ņemot gan startptautiskās vides aizsardzības dienas, gan arī
skolas vides novērtējumu, ko sagatavojusi paši skolēni. Tāds izveidots, jo
Smiltenes vidusskola ir Eko skolu kopienā, kas ir ļoti interesanta vispasaules
programma, kurā skolas savā ikdienā iesaistās vides aizsardzības pasākumos.
Šobrīd Eko padomē ir
četri skolēni un ceru, ka nākošajos mēnešos ar savām aktivitātēm piesaistīsim vairāk
jauniešu, lai tajā būtu jaunas idejas, uzskatu dažādība un vairāk aktivitātīšu.
Darbs ar vēl vecākiem
jauniešiem projekta sākuma mums sanāca arī Smiltenes tehnikumā, kurā vadījām
dažas nodarbības par ilgtspēju angļu valodā, bet lielākoties viņus ļoti
interesēja mūsu brīvprātīga darba pieredze un valstis no kurām nākam. Bija
prieks, ka varējām viņiem to pastāstīt un varbūt rosināt kādu piedalīties
brīvprātīgā darbā nākotnē. “
Turpinājumā Arpada stāsts
par piedzīvoto projektā.
“Kad atskatos uz trīs mēnešiem, kas šeit jau pavadīti, tad varu teikt, ka esmu
uzzinājis dažus faktus par Latvijas vēsturi, tradīcijām un tautu.
Zinu, ka latvieši
agrāk daudz cīnījās okupācijas dēļ, cīnījās par savu neatkarību, tāpēc ļoti lepojas
ar saviem senčiem un savu mantojumu. Patīkami redzēt, ka daudzviet Latvijā plīvo
tautas simbols- karogs.
Šeit
ieradāmies dalīties ar savām zināšanām vairākās skolās.
Palsmanes skola
ir mana mīļākā vieta no tām, kurās darbojamies, tur skolēni ir apbrīnojami. Tik
ļoti aizraujas ar dabu un vidi. Mums vienmēr ir dažas aktivitātes, kas saistītas
ar aktuālām tēmām saistībā ar vides problēmām, bet izmantojam arī ANO starptautiski
svinamo dienu kalendāru. Tādā veidā varam savstarpēji dalīties domās un iepazīstināt
skolēnus ne tikai ar dabas aizsardzības jautājumiem, bet arī kultūru dažādību. Lepojos
ar šiem skolēniem, ka viņi pievērš tik lielu uzmanību rūpēm par dabu.
Tuvākajā laikā
mums plānots arī kultūras apmaiņas pasākums vecākajās klasēs. Mēs ceram, ka ar katru
vecuma grupu varēsim dalīties ar kaut ko noderīgu un atstāt paliekošu
ieguldījumu.
Smiltenes vidusskolas
Centra skolā mums bijis daudz rotaļīgu un izglītojošu aktivitāšu, viņi labprātāk
spēlē dažādas sacensību un viktorīnu spēles. Lai arī tas ir viņu laiks ārpus
stundām, 8-15 jaunieši regulāri tiekas ar mums reizi nedēļā, lai kopīgi izzinātu,
diskutētu un darbotos, lai padarītu šo pasauli labāku, aizsargātu dabu un vidi.
Vēl viens
posms un vieta, kurā darbojamies ir Smiltenes vidusskolas Eko padome, kurā
darbojas vecāko klašu skolēni. Šī padome ir iniciatore savā skolā vides jautājumu
un problēmu risināšanā. Mēs kopā veidojam kampaņas par ilgtspējai svarīgām tēmām,
lai rosinātu zaļo domāšanu skolā un sabiedrībā. Tas ir lieliski, ka šīs skolas kolektīvs
ir izvēlējies šādu ceļu un vēlas kļūt ilgtspējīgāki. Kopā plānojām Ūdens un Zemes dienu aktivitātes un apzinām jomas,
kuras jāuzlabo skolā.
Pēdējā skola,
kurā uzsākām darbu aprīlī bija Blomes pamatskola. Skola šķiet lieliska! Skolēni,
cerams, aizvien vairāk pievienosies un priecāsies par mūsu aktivitātēm un nodarbībām.
Šajā skolā plānojam ne tikai izglītojošas aktivitātītes par dažādām tēmām, kas saistītas
ar dabu un vidi, bet arī dažas sporta aktivitātes. Jo laiks kļūst arvien siltāks,
un vēlamies, lai jaunieši noliktu malā savus viedtālruņus un ne tikai domātu un
runātu par dabu, bet arī tajā būtu. Jo vieglāk ir vēlēties saglabāt to, par ko
priecājies un mīli.
No visiem, ko esmu šeit saticis esmu uzzinājis daudz jautru faktu, Pamazām esmu iedzīvojies Latvijā, mācos latviešu valodas pamatfrāzes un dančus. Man patīk laika apstākļi, klimats, es mīlu Latviju kopumā, bet reizēm jūtos nedaudz apmaldījies un ilgojos pēc mājām, jo nevar jau pilnībā izpausties svešā zemē ar svešu valodu. Tāpēc sajūtas ir divējādas, gan ļoti ilgojos pēc mājās, gan priecājos par iespēju dot kaut ko no savām zināšanām šejienes jauniešiem un iepazīt jaunu zemi.”
Tādas bija abu jauniešu pārdomas par šeit iegūto un izdarīto. Mēs biedrībā un projektā iesaistītas skolas ļoti priecājamies par viņu devumu un ar nepacietību gaidām arī Permakultūras festivālu jauniešiem “Lejas Varicēnos”, kuru viņi organizēs. Bet par to jau citā atskatā jau tuvākajā laikā!
Angļu valoda un atkritumu šķirošana vienā nodarbībā
Smiltenes tehnikumā pēc vīru folkloras kopas "Vilkači" uzstāšanās pielaikojot viduslaiku tērpu.
Liels izaicinājums mazākajām klasēm ir atrast kaut ko arī latviešu valodā
Sacensību gars un spēļu pauzes pa vidu nopietnajām sarunām par vides problēmām
Angļu valoda un atkritumu šķirošana
Atklājums pēc sniega nokušanas. Mentore Zane parāda, ka ap Smilteni ir skaisti meži
Ar mentori Valmieras Multimēdiju festivālā
Angļu valoda un atkritumu problēmas
Otrreiz pārstrādājamas medaļas starpbrīžu spēļu uzvarētājiem
Iepazīšanās ar Blomes skolu